Hermanis Stalmeisters

Hermanis Stalmeisters dzimis 1897. gada 2. janvārī (vec. stils) Zosēnu pagasta “Muciņās”. Mācījies Zosēnu pagasta Pēterskolā, vēlāk Jurjevas kara skolā. Sākoties 1. pasaules karam, 1915. gada jūlija beigās nosūtīts latviešu strēlnieku pulka izlūku grupas rezerves daļā uz Bolderāju, kur bija jātnieku izlūks. Piedalījies kaujās pie Slokas, Ķekavas, Ložmetējkalna, Tīreļpurva, 1916.gadā no 23. līdz 29. decembrim – Ziemassvētku kaujās. 1917. gada jūlijā piedalījās kaujās pie Mazās Juglas, kur tika ievainots, bet no sanitārā vilciena izbēdzis, jo baidījies krist vācu gūstā. Pēc atveseļošanās turpinājis dienestu 6. latviešu strēlnieku pulkā, kuru komandēja Fricis Labrencis. 1918.-1919. gadā cīnījies par Latvijas atbrīvošanu no Bermonta un baltgvardiem Daugavpils apkaimē. Kara gaitas aizvedušas Krievijā. Kaujās 1919.g. septembrī – oktobrī cīnījās Orlas frontē pret Deņikinu, kur atkal ievainots un kontuzēts. Pēc diviem mēnešiem atgriezies pulkā un piedalījies kaujās pie Perekopas un Kahovkas.

Demobilizējies 1920.gadā. Latvijā atgriezies 1921.gadā un ieskaitīts 3. Robežsargu pulka 6. rotas l. vadā Veclaicenes robežpunktā. Mājās “Muciņās” atgriezies 1922. gadā. Miris 1978. gadā, apglabāts Jaunpiebalgas kapos.

Hermanis Stalmeisters 1915.gada jūlijā Rīgā pēc mācībām Jurjevas (Tērbatas, tagad Tartu) karaskolā.

7. Strēlnieku pulka strēlnieki Ložmetējkalnā 1917.g. pēc februāra revolūcijas. Vidū baltā kreklā Hermanis Stalmeisters.

6. Latviešu strēlnieku pulks aiz Daugavpils 1919. gada vasarā. Fotogrāfijas otrā pusē uzraksts: “Par dārgu piemiņu brālim – Hermanis Stalmeisters. 3. Robežsargu pulka 6. rotas 1. vads. Hermanis Stalmeisters.

Skats Nāves salā pēc kaujas.

Visi foto oriģināli glabājas pie dēla Jura Stalmeistera.