Kārlis Rusmanis
8. Daugavpils kājnieku pulka seržants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 889.
Dzimis 1888. gada 23. decembrī Ropažu pagastā. Izglītojies pilsētas skolā, apguvis atslēdznieka amatu un strādājis šajā arodā. Krievu armijā iesaukts 1910. gadā. Dienējis Rīgas robežsargu brigādē. Sākoties 1. pasaules karam, iedalīts 3. Rīgas robežsargu pulkā, tā rindās cīnījies pret vāciešiem. Apbalvots ar diviem Jura krustiem. 1916. gada martā smagi ievainots; pēc izveseļošanās pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. 1918. gadu pavadījis vācu gūstā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā. Sākotnēji dienējis apsardzes daļās un militārajā policijā, bet pēc tam pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, tā rindās piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
1919.gada 19. novembrī Zemgalē izlūkgājienā pie Cenas muižas K.Rusmanis, meža vidū sastapis pārspēkā esošu ienaidnieka vienību, sava vada priekšgalā ar veiklu manevru ielenca pretinieku no trīs pusēm un straujā triecienā to sakāva, saņemdams gūstekņus un iegūdams divus ložmetējus.
1920.gadā kā rotas virsseržants piedalījies Latgales atbrīvošanā, ievainots. Atvaļināts 1920. gada 1. novembrī. 1923. gadā iestājies darba bataljonā. No 1925. gada strādājis Intendantūras dzirnavās un maizes ceptuvē Rīgā kā vecākais montieris.
Piešķirta jaunsaimniecība Ropažu muižā. Miris 1939. gada 16. oktobrī Rīgas kara slimnīcā un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
