Kārlis Andrējsons (arī Andersons)

6.Tukumu latviešu strēlnieku pulka kaprālis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 413.

Dzimis 1889. gada 21.aprīlī Rīgā. Beidzis Rīgas Pētera-Pāvila pilsētas skolu, V.Olava tirdzniecības kursus. Grāmatvedis un korespondents Rīgā. Krievu armijā iesaukts 1915.gada augustā, iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Beidzis mācību komandu un paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. No 16. marta piedalījies visās bataljona, vēlākā pulka kaujās. Apbalvots ar II, III, IV šķiras Jura krusta. Staņislava III šķiras, Annas III, IV šķiras ordeņiem.

1916.gada 3. jūlijā pie Ķekavas upes, kad no ierindas bija izsisti visi rotas virsnieki, K.Andrējsons uzņēmās komandēšanu, zem spēcīgas ienaidnieka uguns šķērsoja pļavu, pārgrieza drāšu aizžogojumu un ieņēma vācu pirmo līniju, tā atvieglodams uzbrukumu pa labi novietotajiem sibīriešu pulkiem.

1919.gada 28. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, līdz 1920. gada aprīlim dienējis 1. bruņuvilcienu divizionā. Tad pārvietots uz 8. Daugavpils kājnieku pulku par rotas komandieri, bijis mīnmetēju un sakaru rotas komandu priekšnieks. Atvaļināts 1924. gada 17. martā. Piešķirta jaunsaimniecība Skrudalienas pagasta Imantās. Daugavpilī atvēris komisijas un aģentūras kantori. Miris 1929. gada 27. martā ar tuberkulozi un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.