Roberts Čakstiņš

8.Daugavpils kājnieku pulka dižkareivis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 183.

Dzimis 1897. gada 22. jūlijā, Rīgā. Pirms kara bijis strādnieks. Krievu armijā dienējis 53. Sibīrijas strēlnieku pulkā, tad brīvprātīgi pārgājis uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiras ordeni. Kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918.gadā un 1919.gada 7. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas   armijā.

1919.gada 15. oktobrī, forsējot dzelzs tiltu Rīgā, spēcīgā ienaidnieka ugunī R.Čakstiņš izrādīja sevišķu drošsirdību, uzbrukuma laikā tika smagi ievainots, taču veselu diennakti, par mirušu izlikdamies, nogulēja ienaidnieka pozīciju priekšā pēc mūsējo atkāpšanās, tad ar pārdabiskām pūlēm atkļuva pāri tiltam pie savējiem un sniedza svarīgas ziņas par ienaidnieka spēkiem un to dislokāciju.

Atvaļināts 1922. gada 31. maijā kaprāļa pakāpē. Dzīvojis Rīgā, bijis strādnieks. Miris 1926. gada 24. decembrī ar tuberkulozi. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.

Autor: Autoru kolektīvs

Latvijai 100