Ādams Aleksandrovičs

2.Ventspils kājnieku pulka kaprālis. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 479.

Dzimis 1899. gada 5. janvārī Rīgā, pēc tautības polis. Izglītojies četrgadīgā pilsētas skolā. Krievu armijā iesaukts 1917. gadā Petrogradā. Rezer­ves latviešu strēlnieku pulkā beidzis mācību komandu un 278. Kromu pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Daugavpils. Pēc tam Petrogradā iestājies poļu leģionā. Kad lieli­nieki to izformēja, nosūtīts uz Petrozavodsku robežsardzes dienestā. No turienes at­griezies Rīgā. 1919. gada sākumā iesaukts Sar­kanajā armijā, pie Slokas ievainots.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. oktobrī, piedalījies cīņās pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par seržantu

1920.gada 16. janvārī Latgalē pēc Tiskādu muižas ieņemšanas Ā. Aleksandrovičs izsūtīts ar pieciem ka­reivjiem izlūkos, aizgāja pretinieka aiz­mugurē, izklīdināja lielinieku nodaļu, saņē­ma sešus gūstekņus un nošāva to rotas ko­mandieri.

Atvaļināts 1922. gada 20. janvārī. Dzīvojis Rīgā, bijis sīktirgotājs, kurpnieks. 1931. gadā atvēris pār­tikas preču tirgotavu. Miris 1943. gada 5. jūlijā un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.