Kārlis Ozoliņš

Kārlis Ozoliņš Jēkaba dēls, dzimis 1901. gada 20. augustā Jaunpiebalgas pagasta Mācītājmuižā. Beidzis 7 klases Tērbatas Aleksandra ģimnāzijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 6. jūnijā Liezeres komandantūrā un cīnījies pret lieliniekiem Lubānas un Cesvaines mežos. Vēlāk ieskaitīts karaskolā un piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē.
1919. gada 17.- 18. novembra kaujā pie Vareļu mājām Lielupes krastā Ozoliņš kā nodaļas komandieris zem ienaidnieka uguns pirmais ielauzās pretinieka ierakumos, atkāpšanās brīdī tika smagi ievainots, taču turpināja cīņu, tā dodams savējiem iespēju kaujas kārtībā atkāpties.
Tā paša gada decembrī apbalvots ar Francijas Kara atzinības medaļu. 1921. gadā paaugstināts par leitnantu. Pēc tam dienējis robežsargos, artilērijā, beidzot 5. Cēsu kājnieku pulkā.
Atvaļināts 1924. gada decembrī slimības dēļ. Kādu laiku nodarbojies ar zemkopību Liezeres pagastā, vēlāk iestājies policijā un dienējis par vecāko policijas kārtībnieku Madonā. Izdarījis pašnāvību 1929. gada 28. jūnijā. Apbedīts Liezeres draudzes kapos.

1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara Ordeni nr.3/411 par cīņu 1919. gada 17./18. novembrī pie Vareļu mājām Lielupes krastā.