Jānis Kļaviņš

Cēsu rotas leitnants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr.793.

Dzimis 1897. gada 19. februārī Lazdonas pagastā lauku tirgotāja ģimenē. Beidzis reālskolu, studējis Rīgas Politehniskajā institūtā tirdzniecību. Krievu armijā iesaukts 1916. gada septembrī, beidzis 3. Maskavas praporščiku skolu. Pēc tam dienējis 176. rezerves, 197. Aleksandroņevskas kājnieku pulkos. Līdz 1917. gada beigām frontē Gal­īcijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 11. decembrī Cēsīs, piedalījies pirmajās cīņās pret Vidzemē iebrukušajiem lieliniekiem.

1918.gada 24. decembrī J.Kļaviņš, kā izlūku nodaļas priekšnieks nosūtīts no Līgatnes uz Ieriķiem uzzināt pretinieka atrašanās vietu. Ieriķu stacijas tuvumā sabojāja vāciešu pamestu lokomotīvi un sīki izpētīja ienaidnieka dislokāci­ju un spēkus, tā dodams iespēju mūsu vienībām pārgrupēties un atkāpties uz Rīgu bez zaudējumiem.

1919. gada sākumā pārgājis uz Studentu ro­tu. Piedalījies kaujās Kurzemē un pie Rīgas, bijis ložmetēju komandas priekšnieks. Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugstināts par virsleitnantu. Vēlāk iecelts par 2. bruņuvilciena koman­dieri Bruņuvilcienu divizionā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, vēlāk arī Latgalē, kur sašāvis lielinieku bruņuvilcienu “Steņka Razin”. Paaugstināts par kapteini. Atvaļināts 1922. gada 21. aprīlī. Dzīvojis tēva mājās Saika­vas pagasta Leimaņos, piešķirta jaunsaimniecība Sai­kavas pagasta Gravās, turpinājis mācības Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Miris 1930. gada 10. maijā Rīgā ar asins saindēšanos. Ap­bedīts Rīgas Brāļu kapos.

Автор: Autoru kolektīvs

Latvijai 100