Fridrihs Voldemārs Galiņš

Fridrihs Voldemārs Galiņš – 2. Ventspils kājnieku pulka kaprālis. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni Nr. 71. 1920. gadā.

Dzimis 1898. gada 24. augustā (pēc vecā stila 11. augustā) Vecpiebalgas pagasta “Vecūdrēnos”, Cēsu apriņķī, lauksaimnieku Pidriķa un Annas Galiņu ģimenē kā piektais bērns (brāļi Antons, Jānis, Pēteris, māsa Karlīna).

Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu. Militārā izglītība – instruktors.

No 1917. gada 6. februāra iedalīts 5. Zemgales Latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies pēdējās Rīgas aizstāvēšanas kaujās.

1917. gada 12. jūlijā beidzis militārās mācības un paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūnijā, iedalīts 4. bataljona ložmetēju rotā vēlāk otrajā Ventspils pulka 1. ložmetēju rotā. 1919. gada 1. oktobra ar pavēli Nr. 34 §2 paaugstināts par seržantu. Paaugstinājumu izpelnījies ar parādīto varonību Lošķu sādžas aizstāvēšanā, kā arī par pašaizliedzību militārajā izlūkošanā pie Mālkalnes sādžas Latgalē 1919. gada 20. jūlijā.

Ar Lāčplēša kara ordeni Fridrihs Galiņš apbalvots par varonību kaujās 1919. gada naktī uz 28. augustu Rudzātu pagastā pie Rūsiņu sādžas.

Fridrihs Galiņš, atrazdamies spēcīgā artilērijas un ložmetēju apšaudē un būdams ielenkts no trim pusēm, visu nakti ar ložmetēju apšaudīja pretinieku līdz mūsu karaspēka vienības veiksmīgi atkāpās, un tikai tad, pēc pavēles saņemšanas, izlauzās pie savējiem un iznesa līdzi savu ložmetēju pilnīgā kārtībā.

1920. gada oktobrī paaugstināts par virsseržantu. No militārā dienesta atvaļināts 1923. gada 17. aprīlī.

Pildot anketu Lāčplēša kara ordeņa saņemšanai, izteicis vēlēšanos pēc atvaļināšanās no militārā dienesta rast nodarbošanos piemērotā valsts dienestā. Vai tas bija cerētais, vai tikai apstākļu sakritība, bet 1924. gadā iestājies dzelzceļa policijas dienestā. Bijis uzraugs Rītupes rajona robežapsardzības priekšnieka nometnē Eglainē.

Fridriham Galiņam piešķirta jaunsaimniecība Lodes muižā Taurenes pagastā Cēsu apriņķī, kurā saimniekoja īsu laiku. Dienests dzelzceļa policijā bija tālu no jaunsaimniecības. (Ar 1946.gadu Rītupes stacija ir Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala Pitālovas rajona Utrojas pagastā).

1929. gadā dienests Rītupes dzelzceļa stacijā, vēlāk Viļānos, Rēzeknē. Kopā ar viņu dienesta vietās bija ģimene. 1940. gadā Fridrihs Galiņš no dienesta dzelzceļa policijā atbrīvots.

Kauju ceļos Fridrihs Galiņš bija saticis Liepājas meiteni Ilzi Zoni, ar viņu arī 1927. gada 10. aprīlī salaulājās. Šī paša gada beigās ģimenē piedzima meitiņa Nora, – Noriņai nav lemts garš mūžs – tikai padsmit gadi (vienpadsmit vai trīspadsmit precīzus datus neesmu atradusi). Nora bieži dzīvoja pie tēva māsas Vecpiebalgas “Vecūdrēnos”. Tur pirms otrā pasaules kara, saslimstot ar difteriju, meitene mirusi un viņu apglabāja Vecpiebalgas vidus kapos blakus tēva māsas vīram Pēterim Asarītim.

1940. gada 15. septembrī Rēzeknē piedzimst dēls Jānis Māris Galiņš. 1941. gada februārī Fridrihs ar ģimeni pārcēlās uz Liepāju. Kara gadus līdz apcietināšanai Fridrihs Galiņš bija strādnieks Liepāja. Tur arī saņemts un apcietināts. 1945. gada 30. maijā 77. Simferopoles strēlnieku divīzijas kara tribunāls notiesāja Fridrihu Galiņu uz divdesmit gadiem ( KPFSR KK 58-1a).

Izsūtīts uz PSRS Ie TK Krievijas Federācijas Komi republikas Vorkutas spaidu darbu nometni, necilvēcīgos apstākļos – salā ar trūcīgu apģērbu un apaviem, ciešot badu – strādājis pie ceļu un dzelzceļa būves, meža darbos pie kokmateriālu sagādes, akmeņogļu raktuvēs. Miris 1948. gada 25. februārī.

Sieva un dēls Liepājā saņēma ziņu – gājis bojā nelaimes gadījumā sniega vētrā, būvējot dzelzceļu. Pēc vīra apcietināšanas Ilze, baidoties no represijām, sadedzinājusi fotogrāfijas un citas liecības par Fridrihu.

Dēls Jānis atceras, ka pēc tēva aizvešanas, mamma ilgu laiku dzīvojusi bailēs, ka jebkurā brīdi var atnākt pakaļ arī viņiem. Pirmās nepieciešamības lietas stāvējušas sasaiņotas. Bailes nepameta arī pēc ziņas, ka dēls Jānis tēvu vairs nekad nesastaps un neredzēs.

Dzimtajās pusē palikusī māsa Karlīna, atraitne ar dēlu Arvīdu (dz.1929. g. 06.), saņēma vēstuli no Fridriha sievas Ilzes par to, ka vīrs izsūtīts, veselības stāvoklis slikts, ar lūgumu palīdzēt. Bet arī “Vecūdrēnos” neklājās viegli – lādiņa šķemba nosita brāli Jāni, māja cietusi no artilērijas lādiņa, izlaupīta. Daļa mājlopu bija rekvizēti armijas vajadzībām. Atgriežoties no bēgļu gaitām atklājies, ka sagatavoto lopbarību izbarota gan krievu, gan vācu kareivji armijas zirgiem. Mans tēvs Arvīds atcerējās, kā rudenī pļāvuši purva grīsli, lai būtu atlikušajiem liellopiem barība ziemas periodam. Palikusi govs, zirgs.

Arī māsa Karlīna savu mūžu nodzīvoja izsūtīšanas draudu ēnā, jo viņi abi ar dēlu Arvīdu arī bija iekļauti 1949. gada izsūtāmo sarakstā. Izglāba jaunizveidotā kolhoza ‘Ineša krasti” priekšsēdētājs (kaimiņš) Pēteris Līnis, neparakstot šo sarakstu.

Turpmāk ziņas vairs nepienāca ne no Liepājas, ne no Vorkutas. Māsas Karlīnas dēls Arvīds dzīvoja minējumos par Fridriha un viņa ģimenes likteni. Vēlākos gados visi meklējumi bija bez rezultātiem, līdz 1994. gada 24. maija laikrakstā “Lauku avīze” Nr. 41 izlasīja publicēto Lāčplēša kara ordeņa kavalieru sarakstu un aicinājumu LVVA
iesūtīt informāciju. Atsaucoties uz aicinājumu, tika aizsūtīta Fridriha Galiņa fotogrāfija un mūsu rīcībā esošās skopās ziņas. 1995. gadā no LVVA biogrāfiskās vārdnīcas “Lāčplēša kara ordeņa kavalieri” izdevniecība Jāņa sēta uzzinājām Fridriha bojāejas gadu un datumu. Ilgus gadus domājām, ka Fridriha+ sieva un dēls (mana tēta Arvīda brālēns Jānis) gājuši bojā, mēģinot aizbraukt no Latvijas.

Tikai 2014. gadā nejauši uzzināju, ka dzīvs ir Fridriha dēls Jānis Galiņš. Tas bija šoks un reizē milzīgs saviļņojums. Sekoja sarakste un tikšanās. Tikai mans tētis Arvīds Asarītis to vairs nepiedzīvoja.

Izmantota literatūra:

  • LVVA biogrāfiskās vārdnīcas “Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, izdevniecība ‘ Jāņa sēta” 1995. gadā.
  • Cēsu rajona laikraksts “Druva” 1998. gada 22. septembris.
  • “Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca” kultūras biedrība Harmonija Cēsīs 2003. gads.
  • Latvijas Valsts Vēstures arhīva lasītavas materiāli.
  • Fridriha Galiņa dēla Jāņa Galiņa atmiņas.
  • Fridriha māsas Karlīnas dēla Arvīda Asarīša atmiņas.

mat. sag. Fridriha Galiņa masas Karlīnas Asarītes mazmeita Velta Daldere Inešos, 2018.

Autors: Velta Daldere

Latvijai 100